Berries

VII latvju vispārīgie Dziesmu svētki

Notiek Esplanādē. Pirmo reizi repertuārā Emīļa Melngaiļa "Jāņu vakars".
Piedalās 275 kori 10 880 dziedātāji un arī apvienotais pūtēju orķestris.

Svētku plakāti

Normalized_1  Normalized_2

 

Normalized_3

Koru svētku gājiens. Kalpaka bulvāris.

Normalized_4

Skats uz svētku estrādi no Kalpaka bulvāra puses.

Normalized_5

VII Vispārējie Dziesmu svētki Rīgā.

Normalized_6

Prezidents Alberts Kviesis atklāj svētkus.

Mūsu novadā:

VII latvju vispārīgajos Dziesmu svētkos 1931. g. piedalījās Doles Lasāmā kluba koris (dib. 1920. g.; darbojās Doles Tautas namā Ķekavā; diriģents – Doles-Ķekavas pamatskolas pārzinis P. Leitis; dziedātāji: V. Ābrante, E. Bērziņa, E. Birzule, E. Berkmane, M. Leite, K. Leite, A. Linde, A. Miķelsone, M. Ose, O. Rumberga, I. Biļķene, Austra Kalniņa, Alma Kalniņa, O. Līdaka, K. Ozoliņa, M. Pundiņa, A. Siliņa, V. Antuševska, E. Kalniņa, M. Sīga, E. Baļķītis, E. Kārkliņš, A. Korts, V. Sloka, J. Pētersons, V. Birzulis, A. Dāboliņš, A. Lādītis, J. Ozoliņš, R. Šulcs, H. Reņģītis).

Normalized_biedr_bas_koris

Piedalījās arī Katlakalna apvienoto biedrību koris (dib. 1929. g.; darbojās Katlakalna pagasta Daugavas labā krasta teritorijā Krusta skolā; diriģenti šīs skolas skolotāji J. Ceļamillers un E. Daugule; dziedātāji: O. Skulte, A. Skulte, O. Kalniņa, E. Ģibze, O. Ģibze, K. Cinīte, A. Strautmane, P. Striķe, Z. Bērziņa, Z. Ceļamillere, L. Ceļamillere, A. Straujā, M. Šulca, L. Koha, I. Vilciņa, V. Dušele, A. Birzule, E. Kalniņa, A. Niedriņa, E. Sproģe. N. Zāģere, A. Švāģers, A. Strautmanis, P. Bleikšs, V. Zāģeris, A. Ģibzis, J. Kalniņš). 

Normalized_kmp_5703  

Doles Lasāmā kluba jauktais koris 1932.gadā Doles Tautas namā. Vidū kora vadītājs, Doles Ķekavas pamatskolas pārzinis Pēteris Leitis.

Pēteris Leitisdzimis 1886.g. Vecpiebalgas Tētītēs. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, privāti klavierspēli un dziedāšanu, kā arī latīņu valodu. Mācījies Valkas skolotāju seminārā. 1906.g. sācis darbu Doles draudzes skolā Ķekavā. Viņš darbojies Doles Saviesīgajā biedrībā. 1919.g. dolēnieši viņu aicina par jaunatveramāsDoles pagasta skolas skolotāju un skolas pārzini. Viņš spēlēja ērģeles Doles-Ķekavas draudzes baznīcā, un tās tautiskie kroņlukturi esot veidoti pēc viņa ierosmes. Viņš noorganizēja Doles Lasāmo klubu un rūpējās par tā bibliotēkas izveidošanu, vadīja šīs biedrības kori. Brīvajā laikā bijis aizrautīgs dārznieks un liels grāmatu mīļotājs; grāmatas bijušas galvenā bagātība viņa dzīvē un to iegādei izlietotie līdzekļi reizēm pat radījuši domstarpības ar sievu. Pēteris Leitis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Materiāli no Ķekavas novadpētniecības muzeja krājuma.