Berries

Pirms 80 gadiem: novadnieki Latvju Dziesmas IX svētkos

11.07.2018 | Aija Grīnvalde
First_page_doles_las_m__kluba_koris_1932._g_sign

       Latviešu Dziesmusvētku biedrība (dibināta 1930. g.) rīkoja gan septītos (1931. g.), gan astotos (1933. g.) dziesmu svētkus un gatavošanos nākamajiem uzsāka jau 1936. gada rudenī, veicot koru pārbaudi pa atsevišķiem rajoniem – tādi tika nodibināti trīsdesmit. „Galvenais dziesmu iemācīšanās darbs noritēja uz vietām, bet nepieciešami bija pārbaudīt vietējo diriģentu sekmes koru lielākās sanāksmēs – kopmēģinājumu rajonos, kur pārbaudi izdarīja virsdiriģenti un to vietnieki.” Provinces kori kopmēģinājumos pulcējušies 123 reizes, tādejādi izmantojot visas iespējas IX dziesmusvētku mākslinieciskā līmeņa celšanai.

Turklāt – „pārceļot svētku gadu uz 1938. gadu, radās arī doma vēl vairāk uzsvērt svētku programmā tās ideju straumes, kas modās pēc vēsturiskā 15. maija notikumiem. Tāpēc jau pieņemtajā svētku programmā biedrības valde kopā ar virsdiriģentiem izdarīja grozījumus, dažas dziesmas atmetot un uzņemot tajā dažas jaunas”- tā rakstīja J. Kuplis par šo dziesmu svētku sagatavošanu.

       Dziemusvētku norises vietai tika izvēlēts Pārdaugavā topošais Uzvaras laukums, un tur ierīkoja estrādi un skatītāju vietas (pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta). Īpaša uzmanība bija veltīta laukuma noformēšanai. Svētku pirmā diena sākās ar Valsts Prezidenta sagaidīšanu. Pēc tam apvienoto jaukto koru un simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja divi šiem svētkiem godalgotie skaņdarbi – Jāzepa Mediņa Svētku kantāte un Jēkaba Graubiņa Līksmības dziesma. Sekoja Jāzepa Vītola Gaismas pils un Svētī, Dievs, šo zemi dzimto. Otrajā daļā jauktie kori izpildīja trīs Emīļa Melngaiļa dziesmas paša komponista vadībā, pēc tam - arī trīs - diriģēja Teodors Reiters (Emīla Dārziņa Mēness starus stīgo, Jāzepa Vītola Rīgā pirku sirmu zirgu un Jāņa Norviļa 15. maija dziesma). Arī koncerta trešajā daļā izskanēja vadonības ideoloģijai atbilstoša Jāņa Norviļa dziesma Kam drosme ir un šiem svētkiem godalgotā Barisona Dzimtenei. Svētku otrajā dienā uzstājās arī apvienotie vīru kori, dziedot četras dziesmas, t. sk. godalgoto A. Feila  Atdzimšanai.

          Pēc novadnieku (Jānis Kārkliņš, Jānis Aleksandrs Kalniņš) stāstītā - izsaucot uz estrādes komponistus un dziesmu vārdu autorus, daudzināts arī Kārlis Ulmanis, jo Norviļa dziesmas tekstam bija izmantoti autoritārā Valsts Prezidenta runu kodolīgākie teikumi.  

          Novadnieki svētkos piedalījās divu koru sastāvā.

          Doles Lasāmā kluba kori joprojām vadīja Doles-Ķekavas pamatskolas pārzinis Pēteris Leitis. Dziedātāju sastāvs (pavisam 32 dziedātāji) kopš iepriekšējiem svētkiem bija nedaudz mainījies. Soprāni - Rasma Aškevica, Aina Baumane, Elza Berkmane, Irma Brauere, Vera Kalniņa, Aldona Lazdiņa, Malda Leite, Velta Linde, Skaidra Ose, Līvija Sala, Irma Briede un Emīlija Miķelsone; alti - Emīlija Bankoviča, Olga Bērziņa, Elvīra Kalniņa, Lūcija Kalsere, Emma Krūmiņa, Olga Lādīte un Zenta Ozoliņa (skolotāja); tenori - Alberts Dāboliņš, Jūlijs Dambergs, Eduards Kārkliņš, Jānis Kārkliņš, Jānis Pētersons, Jēkabs Pētersons un Arturs Pundiņš; basi - Jēkabs Berkmanis, Jānis Aleksandrs Kalniņš, Kārlis Arturs Lādīte, Jānis Ozoliņš, Rihards Šulcs un Arvīds Zvaigznīte. Koris darbojās Doles Tautas namā Ķekavā, un lielākā daļa dziedātāju bija ķekavieši.

          Katlakalna Bibliotēkas biedrības kori vadīja Katlakalna pagasta Pļavniekkalna pamatskolas pārzinis Pēteris Pētersons un bija sapulcinājis 24 dziedātājus. To vidū: soprāni – Olga Avotniece, Elfrīda Cehanoviča, Milda Godele, Anna Ģibze, Vilma Lodziņa, Skaidrīte Ozoliņa, Jesija Vītole (skolotāja), Irma Zigerte, Benita Žukovska, Ilona Lamberte un Elza Sloka; alti - Olga Gudrais, Anna Kalniņa (skolotāja), Alvīne Lakate (skolotāja), Alma Miķelsone, Anna Volberga un Emīlija Zalaiskalna; tenori - Arvīds Gulbis, Voldemārs Parasiņš, Nikolajs Pļavnieks un Mārtiņš Sloka; basi - Jānis Miķelsons, Voldemārs Pundiņš, Jēkabs Rubenis un pats Pēteris Pētersons.

         Bet Katlakalna izglītības biedrības koris (dibināts 1921. g. kā Katlakalna Latviešu jaunatnes savienības nodaļas koris) darbojās šī pagasta Daugavas labā krasta daļā, kura mūsdienās nav Ķekavas novada teritorijā. Šo kori vadīja Katlakalna pagasta Krusta skolas skolotājs Voldemārs Lakševics, sapulcējot 22 dziedātājus. Soprāni – Elza Lavrinoviča, Anna Dombrovska, Gaida Dombrovska, Anna Bernere, Maiga Kalniņa, Balva Grigāne un Aina Brakša (skolotāja); alti – Alvīne Bleikša, Ludmila Biļēviča, Anna Šķērsta, Anastasija Kamola, Aija Rozenberga, Zelma Miķilpa un Hermīne Šveidere; tenori – Rolands Kaminskis, Edgars Romans un Vilis Šveiders; basi – Voldemārs Miķilps, Edvards Bērzvads, Alfrēds Vīgriezis, Pauls Jurisons un Konrads Eizis.

       Katlakalna Bibliotēkas biedrība dibināta jau carisma laikā 1908. gadā, un kopš tā laika organizēja kultūras darbu Katlakalna pagastā – ar centru pagastnamā; dažkārt pasākumi notika arī Pļavniekkalna pamatskolā.

       Doles Lasāmais klubs dibināts 1921. g. janvārī. Tā statūtu 2. paragrāfa 5. punkts paredz, ka kluba izvirzīto mērķu sasniegšanai tas var „nodibināt dziedāšanas kori, teātra trupas, orķestrus”. Un turpmākajos Latvijas Republikas laika gados ar Lasāmā kluba iniciatīvu un aktīvi piedaloties Doles-Ķekavas pamatskolas skolotājiem, Doles Tautas namā darbojās augstākminētie amatierkolektīvi. Turklāt skolotāja Zenta Ozoliņa, darbu uzsākot 1934. gadā, noorganizēja Rīgas 5. aizsargu pulka Doles nodaļas deju kolektīvu, kurš piedalījās arī 1939. gada Aizsargu svētkos Pārdaugavā topošajā Uzvaras laukumā.

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Fotogalerija

Izmantotie materiāli

IX Latviešu dziesmusvētki Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā. Valsts Prezidenta Dr. K. Ulmaņa protektorātā.IX Dziesmusvētku Rīcības komitejas izdevums, 1938.

Bērzkalns V. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1965.

Dziesmu svētku gara gaita. 1990.

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

 

Komentāri