Berries

Pirms 100 gadiem decembrī. Pašvaldība

05.12.2018 | Aija Grīnvalde
First_page__m_7_sign

        1918. gada decembris – nākamais mēnesis pēc jaunās valsts – Latvijas Republikas nodibināšanas. Vai mūsu novada pagastos izveidojās vietvaras, aizstājot gadu ilgušās vācu okupācijas laika pārvaldes institūcijas? Vai darbu sāka jaunievēlētas pašvaldības? Kas bija pirmās amatpersonas? Atbildi rast grūti, jo objektīvu apstākļu dēļ šī mēneša dokumenti nav saglabājušies. Kādi bija šie apstākļi?      

         18. novembrī, pasludinot Latvijas demokrātiskās republikas nodibināšanu, galvenās rūpes jaunajai valstij bija par nacionāla karaspēka izveidošanu. Bet tikpat svarīga bija iedzīvotāju ikdienas dzīves sakārtošana. Tādēļ neatkarīgās Latvijas priekšparlaments – Tautas padome jau pirmās sesijas trešajā sēdē 1918. g. 4. decembrī pieņēma Latvijas pagastu satversmes pagaidu likumu, kura 1. pants noteica, ka uzsākama pašvaldības iestāžu organizēšana. Visiem okupācijas laika vācu pārvaldes ieceltajiem ierēdņiem un izveidotajām iestādēm visas lietas bez kavēšanās jānodod attiecīgās pašvaldības jaunievēlētām pagastu izpildkomitejām, vajadzības gadījumā izdarot revīzijas un sastādot protokolus par darbības pārņemšanu. Vēlēšanu sapulcē varēja piedalīties visi pagasta teritorijā dzīvojošie (arī sievietes), kas sapulces dienā sasnieguši divdesmit gadu vecumu un pagastā nodzīvojuši vismaz divus mēnešus.  Bija jāievēl pagasta padome, izpildkomiteja un revīzijas komisija.

         Domājams, ka Doles pagastnamā Ķekavā, Katlakalna pagastnamā un Līves-Bramberģes pagastnamā pulcējās novadnieki, atgriezušies no bēgļu gaitām. Turklāt daudzi mitinājās karalaika zemnīcās, jo mājas bija sagrautas. Tādēļ pašsaprotami, ka steidzami jālemj par saimnieciskās dzīves atjaunotni, par bērnu skolas gaitām, par nespējnieku apgādi u. tml. Dokumenti liecina, ka, piem., Doles pagasta Ķekavā un Pulkarnē iedzīvotāji bija Floretē, Jaunajā Krogā, Pilbāržos, Vaivados, Kaučās, Dagās, Sīmaņos, Kuģos, Kārklos, Siļķēs, Celmos, Kalna Bauros, Lejas Bauros, Leišjāņos, Jaunajā muižā, Mašēnos, Gaņģos, Kauliņos, Lejas Klaņģos, Kalna Klaņģos, Ķinnās, Īzakos, Raņķos, Bērzmentē, Bērzumniekos, Polīšos, Ozolos, Umzārniekos, Liepās, Lejas Vačos, Kalna Vačos, Martkalnā, Tamašā, Tilderos, Putraimos, Piķīšos, Čagās, Svilpēs, Vildēs, Kuiļos (tag. Mežsētas), Maucējos, Kākauļos, Maz Sunupjos, Ebēs, Ērcēs, Līdakās, Rubeņos, Drukās, Vecenēs, Aizpuros, Reiskatās, Skujeniekos, Dūmiņos, Siliņos u. c., dzīvojuši arī Ķekavas dzirnavās, pagastnamā un biedrības namā (resp. Doles Tautas namā). Viņu vidū bija latviešu strēlnieku bataljonos karojušie vīri, kuri nepakļāvās lielinieku aģitācijai un nedevās uz Krieviju, piem., Jānis Garoza, Jēkabs Mazcirītis, Pēteris Spole, Jānis Ronis, Jānis Šeidlers, Mārtiņš Berkmanis, Juris Kalsers, Pēteris Stūrītis, Andrejs Plāte, Jānis Miķelsons, Jānis Ramiņš u. c. Kā liecina turpmāko – 1919. gada vasaras sapulču protokoli Doles pagastā (ar Ķekavu) 1918. gada decembrī par pašvaldības amatvīriem bijuši ievēlēti  Kārlis un Teodors Rozes, Aleksandrs Simenovs, J. Stūrītis, J. Aškevics, kā arī bijušie latviešu strēlnieki Jānis Garoza, Jēkabs Mazcirītis, Plāte un Jāns Ronis, bet par priekšsēdētāju - Mārtiņš Sēja (no Leišjāņiem) un sekretāru Pēteris Caune juniors (no Sīmaņiem). Kaimiņos – Katlakalna pagastā jauno amatvīru pulkā bija Aleksandrs Skulte (izpildkomitejas priekšsēdētājs), Jēkabs Baude (izpildkomitejas loceklis un sekretārs), Andrejs Krūmiņš (revīzijas komisijas loceklis), kā arī Jurģis Skadiņš. 

          Pašvaldību likums bija stājies spēkā no izsludināšanas brīža. Bet tā īstenošanu pārtrauca Padomju Krievijas Sarkanās armijas, t. sk. latviešu strēlnieku brigāžu, uzbrukums, kas bija sācies jau 2. decembrī. Lai sekmētu pretošanos, Latvija tika sadalīta četros apsardzības apgabalos – kā to noteica vienošanās ar vācu okupācijas varu, kuras paspārnē jaunā valsts tika proklamēta. Apsardzības ministrijai nebija ne finanšu līdzekļu, ne praktisko iespēju lielāku sava karaspēka vienību formēšanai, tādēļ Latvijas Pagaidu valdība 7. decembrī noslēdza līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto pārstāvi par kopēju karaspēka vienību veidošanu, kuru ar ieročiem un pārtiku apgādātu Vācijas armija. Tomēr šie spēki nespēja aizkavēt Sarkanās armijas tālāko virzību. Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks izsludināja virsnieku un instruktoru mobilizāciju, un laikā no 17. līdz 20. decembrim pieteicās ap trīssimt karavīru. 

        Bet pa to laiku Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Valku, kur 17. decembrī tika pasludināta padomju varas atjaunošana Latvijā. Uzbrukums Rīgai turpinājās arī no Daugavpils puses. Topošajā Latvijas armijā 28. decembrī par Virsnieku rezerves rotas komandieri iecēla pulkvežleitnantu Oskaru Kalpaku. Pārspēka spiesta, šī nelielā vienība 1919. g. 3. janvāra agrā rītā atstāja Rīgu, jau vakarā ierodoties Jelgavā.

         Savukārt mūsu pašreizējā novada pagastos jau janvāra pirmajās dienās darbu uzsāka Latvijas Sociālistiskās padomju republikas izveidotās Bezzemnieku padomes, stājoties pirms dažām nedēļām ievēlēto pašvaldību vietā. Būtiska atšķirība: janvāra sapulcēs īpaša komunistu izraudzīta komisija raudzījās, lai balsošanā nepiedalītos „saimnieki-gruntnieki”. Doles pagastnamā Ķekavā sasaukto bezzemnieku sapulci iepriekšējās padomes vārdā atklājis P. Caune juniors, turklāt par sapulces vadītāju un protokolistu ievēlēti „ierastie šādu funkciju izpildītāji” (domājams, iepriekšējās pagastvaldes darbinieki). Tātad viņus vēl nepakļāva represijām, tikai atbīdīja no varas. Katlakalna pagastā Bezzemnieku sapulce notika 8. janvārī, un kā izpildkomitejas priekšsēdētājs minēts Godelis (viņš arī 20. gs. 20.-30.gados darbojās pašvaldībā). Bet Līves pagasta Bezzemnieku padomes delegāts laukstrādnieks V. Maizītis ziņojis augstākstāvošām instancēm, ka vairums ievēlēto ir lielinieku piekritēji.

        Kad 1919. g. maijā Rīga un tās apkārtne bija atbrīvota no lielinieku karaspēka, arī laukos atjaunojās iepriekšējās – 1918. g. nogalē ievēlētās pašvaldības. Tika izvērtēti arī lielinieku laika notikumi. Doles pagastnamā (Ķekavā) 22. jūlijā par politisko neuzticamību no amata atstādināja trijus padomes locekļus – Teodoru Rozi, Kārli Rozi un Aleksandru Simenovu (iespējams tādēļ, ka gada sākumā bija ievēlēti arī Bezzemnieku padomē), taču aizdomas izrādījās nepamatotas un turpmāk viņi ilgus gadus darbojās pašvaldībā. Latvijas Republikas armijā mobilizēja padomes priekšsēdētāju M. Sēju, deputātus Jēkabu Aškevicu, Plāti, J. Stūrīti, Jāni Roni, Jēkabu Mazcirīti un Jāni Garozu. Arī Katlakalna pagastā 1919. g. 17. augustā nācās pārskatīt pašvaldības sastāvu. Pēc Latvijas neatkarības kara beigām cīnītāji varēja atgriezties iepriekšējā deputātu statusā, un, piem., Jānis Garoza un Jēkabs Mazcirītis tika ievēlēti arī pagastvaldē. Bet viņi drīz no šī pienākuma atteicās, jo daudz pūļu prasīja karā izpostīto saimniecību atjaunošana. Piem., Jāņa Garozas septiņu cilvēku ģimene joprojām mitinājās zemnīcās, un tur pasaulē nāca arī dvīņi Jānis un Valdis. Tomēr novadnieki augstu vērtēja viņa enerģiju un godaprātu, turpmāk atkārtoti ievēlot pagasttiesā.

      Daugmalē juku laikos atkal bija atdalījušies pirms Pirmā pasaules kara apvienotie Līves (Дюнгоф) un Bramberģes pagasti, un kā to amatpersonas 1920. gada sākumā minēti Bramberģes pagastvaldes priekšsēdētājs Mārtiņš Klūga, Līves pagastvaldes priekšsēdētājs Jānis Ķīselis ar palīgiem P. Bergu un P. Ābelu, izpildkomitejas priekšsēdētājs Ozoliņš ar palīgiem K. Pīķi un M. Klūgu, kā arī pagastvalde locekļi J. Bikša un V. Šteins. Iespējams, ka viņi šajos amatos bija kopš 1918. gada decembra vēlēšanām. Jaunas pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika tikai 1922. gadā, kad Pagaidu likuma vietā stājās Satversmes sapulces izstrādātie Pagasta pašvaldības organizācijas likumi. Taču Daugmalē vēlēšanas bija jau agrāk – 1920. gada martā, kad ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra rezolūciju noteikts, ka abu pagastu atdalīšanās nav pieļaujama un tādēļ nepieciešams sasaukt „pagasta pilsoņu pilnu sapulci dēļ pagasta padomes un revīzijas komisijas ievēlēšanas – tanī kārtībā, kā to nosaka 1918. gada Pagastu satversmes pagaidu likuma 9. pants. Vēlēšanu protokoli nosūtāmi apriņķa valdei 2 eksemplāros. Sapulce sasaucama Līves pagastvaldes telpās.” Ievēlēti tika -  Vilis Melderis, Mārtiņš Klūga, Juris Ozoliņš, Vilis Liepa, Pēteris Bergs, Vilis Šteins, Jānis Bikša, Jānis Veisbergs, Jānis Ķīsels, Kārlis Pīķis, Vilis Bērziņš, Vilis Krastiņš, Jānis Kanels, Vilis Bankovičs un Jēkabs Pūtels. Diemžēl šajā dokumentā nav atrodamas norādes par jaunievēlēto amatvīru darbību 1918. gada decembrī.

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Fotogalerija

  Izmantotie materiāli

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.

Latvijas Valsts vēstures arhīva P-1 fonda 1. apraksta 34. lietas 13.-14. lp. un 3. apraksta 17. lietas 11. lp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva 638. fonda 1. apraksta 8. lieta; 65. lietas 407. lp.; 66. lietas 117. lp. un 889. lietas 318. lp.; 2133. fonda 1. apraksta 201. lietas 83.-84. lp.; 2. apraksta 200. lietas 80. lp.; 201. lietas 1. un 12. lp.; 211. lietas 13. lp.; 212. lietas 6. lp. un 214. lietas 41. lp.

Strazdiņa V. Ķekavas novads: Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Rīga: Jumava, 2018.

Strazdiņa V. Ķekava. Laiki un likteņi: Tāmurgas leģendas. Rīga: Elpa, 2001.

Titulbilde: Doles pagastnams Ķekavā 20.gs.20.g.sāk. Fotogrāfs Pēteris Āboltiņš. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Komentāri