Berries

Mēneša priekšmets novembrī – fotogrāfija “LKO kavalieris Nikolajs Āboltiņš”

08.11.2019 | Aija Grīnvalde
First_page__m3_sign

Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gada 11. novembrī, kad neatkarīgās Latvijas valsts armija padzina no Rīgas Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Turpmāk Latvijas brīvības cīnītājus godināja 11. novembrī  -  Lāčplēša dienā. Simboliski šo dienu uzskata arī par Lāčplēša Kara ordeņa ( LKO) dibināšanas dienu, lai gan LKO likumu Satversmes sapulce apstiprina tikai 1920.gada 18. septembrī. LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Pagaidām ir zināmi 12 ordeņa kavalieri, kuri ir dzimuši vai dzīvojuši mūsu novadā, bet par cīņām Ķekavas novadā LKO ir saņēmuši 66 karavīri.

Viens no viņiem ir Nikolajs Āboltiņš.

N. Āboltiņš ir dzimis 1902. gadā Valmieras apriņķa Lādes pagasta “Skuju” mājās. Beidzis draudzes skolu. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 2. jūlijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem kā 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis. Par varonību kaujās 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1179, III šķiru. Viņam piešķirta jaunsaimniecība Salienas pagastā, bet ap šo laiku uz Katlakalna pagasta Jaunsilu bija pārcēlušies viņa vecāki un abi brāļi, tādēļ Nikolajs piešķirto jaunsaimniecību pārdod un iegādājas zemi Jaunsilā. Savai saimniecībai viņš dod nosaukumu “Lāčplēši”, kur saimnieko visu mūžu līdz 1973.gadam.

Varoņdarbs veikts 1919. gada 6. novembrī, kad 6. Rīgas kājnieku pulka sakaru komandas „kareivis N. Āboltiņš saņēma no 9. rotas komandiera pavēli uzstādīt telefona sakarus starp rotas novērošanas punktu un 3. bataljona štābu. Neskatoties uz to, ka ienaidnieks apšaudīja visu 9. rotas rajonu ar intensīvu artilērijas, mīnumetēju un ložmetēju uguni, viņš savu uzdevumu ar sekmēm veica un ziņoja uz bataljona štābu rotas komandiera novērojumus, kurš koriģēja mūsu artilērijas piešaušanu. Vēlāk no pretinieka granātas tika pārsista telefona līnija, kuru kareivis Āboltiņš, neskatoties uz draudošām dzīvības briesmām, izlaboja, tādejādi atjaunodams telefona sakarus, ar ko deva iespēju veikt kārtīgu artilērijas korekciju. Atgriežoties no novērošanas punkta, tika smagi ievainots.” (Citāts no grāmatas „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”. Jāņa sēta, Rīgā. 1995)

Titulbilde: Nikolajs Āboltiņš Latvijas armijas formā ar Lāčplēša kara ordeni. Ap 1920.g. Fotogrāfs Pēteris Āboltiņš. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Materiālu apkopoja Aija Grīnvalde,

Ķekavas novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja

Komentāri