Berries

Kas ir „Stūra māja” Rīgā un kas tai kopīgs ar Doles Tautas namu?

25.03.2014 | Ināra Rumbina
First_page_stuuramaaja_046

Doles Tautas nams atklāts 1911. gadā. Arī Tetera nams, kas tautā pazīstams kā „Stūra māja” Rīgā Brīvības un Stabu ielas krustojumā ir celts 1911. gadā. Doles Tautas nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī šis nams ir arhitektūras piemineklis, bet tas, kas īpaši vieno šos namus, ir to projektētājs arhitekts Aleksandrs Vanags.

Tetera nams sākotnēji celts kā īres nams ar veikalu izvietošanas funkcijām un Krievijas Impērijas laikā tajā darbojās, piemēram, Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa. A. Vanags šai namā iekārtoja arī savu arhitektu biroju. Tur atradās arī dažādi veikali, t. sk. M.A. Polugajevska grāmatu veikals un bibliotēka, L.Brennera muzikāliju veikals, Š. Levenšteina dāmu veļas un mežģīņu tirgotava, arī saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, namā atradās arī Tautas labklājības ministrijas aptieka. Pirmā Pasaules kara laikā tur atradās Latvijas Revolucionārā kara komiteja, tomēr jau 20.gados ēka kļuva par finanšu, bet vēlāk Iekšlietu ministrijas īpašumu.

Pirmās brīvvalsts laikā Stūra māja ir simbols kaut kam diametrāli pretējam, kā esam paraduši domāt un just šodien. Vācu okupācijas laikā tur savas mājas radis pat Mākslas un sabiedrisko lietu departaments.Tomēr pats drūmākais periods šīs ēkas vēsturē sākas tad, kad 1940.gada rudenī tajā ievācās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja, jeb Čeka.

Šajā periodā arī izveidoja speciālus pagrabus, kuros turēja ieslodzītos. Pēc aptuveniem datiem tajos gada laikā tika ievietoti ap 300 cilvēki. Pēdējā, kas šajā ēkā aktīvi darbojās bija Latvijas Valsts policija, kura 2008. gadā šo ēku pameta. Pazemes cietums, kas atrodas, gan zem ēkas, gan zem iekšpagalma sastāv no kamerām, pārsvarā bez logiem. Kamerām ir koka durvis ar metāla plāksnēm. Kamerām iet cauri siltumtrase, kas no ārpuses ļāva tajās regulēt temperatūru.

Bez šīm kamerām pagrabā atrodas arī Padomju Savienības civilās aizsardzības aizsargbūve, jeb pazemes patvertne. Šī patvertne nav liela, bijusi paredzēta, līdz 100 cilvēkiem aptuveni. Interesanti ir tas, ka patvertnes avārijas izeja tuneļa veidā stiepjas zem stabu ielas un savienojas ar pretim ēkā atrodošos citu pazemes aizsargbūvi.

Pēckara gados, kad apšaušanas čekas šautuvē ( ēkas 1. stāvā) rimās, čekisti ir veikuši pārbūvi. Vietā, kur pēc kara pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados apšāva padomju iekārtai netīkamos „elementus”, kur visa siena bija „nokrāsota” asins krāsā, vēlākajos gados čekisti ierīkoja savas ēdnīcas virtuvi. Vietā, kur tika apšauti latviešu patrioti, pēc dažiem gadiem čekisti sev cepa šniceles un vārīja kartupeļus.

2014. gada pavasarī Eiropas Kultūras galvaspilsēta Rīga sabiedrībai beidzot atvērs ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī. Kultūras projekts „Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014” darbosies no 2014. gada 1. maija līdz 19. oktobrim.  Vēsturisko ekspozīciju, kas vēstīs par čekas darbību, un apskates maršrutu pa pagrabiem un kamerām veido Latvijas Okupācijas muzejs.

Saistībā ar 1949. gada 25. marta deportācijām, kas notika pirms 65 gadiem, šajā mājā bijuši vēsturiski notikumi, jo te tika sagatavoti izsūtīto saraksti. Valsts Drošības komiteja bija tā, kurai vajadzēja gan sagatavot, gan piedalīties šajā mierīgo Latvijas iedzīvotāju izvešanas akcijā.

 Visai zīmīgi ir tas, ka arhitekta A. Vanaga kā cilvēka liktenis savijas ar ēkas stāstu, jo viņu denuncēja un 1919. gadā 19. martā 46 gadu vecumā nošāva.

Ināra Rumbina

foto

Komentāri