Berries

Kas dzīvoja mūsu novadā senatnē?

07.05.2018 | Aija Grīnvalde
First_page_plavniekkalns_7k

10.majā Ķekavas novadpētniecības muzejā atvērsies jauna izstāde “Zemgaļi Ķekavas novadā”, kurā mēģināsim pastāstīt par to, kas apdzīvoja mūsu novadu tālā senatnē. Izstādē būs aplūkojamas senlietas, kuras atrastas arheoloģiskajos izrakumos Pļavniekkalna senkapos un Daugmales pilskalnā. Tās glabājas Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā, bet līdz 30. jūnijam būs eksponētas šajā izstādē.

Senākās liecības par to, kas un kad apdzīvojis mūsu novada teritoriju sniedz arheoloģiskie izrakumi un savrupatradumi un tie liecina, ka vissenākie iedzīvotāji mūsu novadā konstatēti ap 3. g. t. p. m. ē. - agrajā neolītā, bet laikposmu no 2. g. t. p. m. ē. b. līdz 12.-13. gs. atspoguļo valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi - Ķekavas pagastā Sauliešu pilskalns ar apmetni, Pļavniekkalna skolas senkapi un pilskalns Klaņģukalns, bet Daugmales pagastā – Daugmales pilskalns, Sakaiņu pilskalns, apmetne pie Vedmeriem u. c. Savukārt senākās rakstīto avotu liecības atrodamas “Atskaņu hronikā “un “Indriķa hronikā”.

“ Par Zemgales ostas aizliegumu. Tāpat pēc Teodoriha uzstājīgā lūguma augsti cienījamais Romas krēsla bīskaps stingri, piedraudot ar baznīcas lāstu, aizliedza visiem, kas tirdzniecības nolūkā uzmeklēja Zemgali, izmantot turienes ostu. To vēlāk par pareizu atzina arī paši tirgotāji un ar kopīgu lēmumu šo ostu pasludināja par aizliegtu, tā ka ikvienam, kas turpmāk tirdzniecības nolūkā uzdrošinātos tajā iebraukt, tiktu atņemta manta un dzīvība. Tāpēc, kad vēlāk, divus gadus pēc pilsētas uzcelšanas, daži gribēja pārkāpt savu solījumu, visi tirgotāji sākumā uzstājīgi lūdza viņus nebraukt uz Zemgali. Tomēr šie, neievērodami pāvesta norādījumus un noniecinādami tirgotāju kopīgo lēmumu, ar savu kuģi aizbrauca lejup pa Daugavu. Citi, vērodami viņu pārdrošību, ar citiem kuģiem piebrauca viņiem klāt un uzbruka. Galu galā viņi saņēma ciet divus vīrus – loci un kuģa vadītāju – un sodīja tos ar nežēlīgu nāvi, bet pārējos piespieda atgriezties.”

(Indriķa hronika IV:7)

Zemgaļu zemes Upmales teritorija sniedzās līdz Daugavai. Tās robežās atradās ievērojamais Baltijas piekrastes un Daugavas ceļa tirdzniecības un amatniecības centrs Daugmale, kas uzskatāms par zemgaļu saimnieciskās dzīves centru. Zemgaļi bija labi zemkopji, kā arī prasmīgi amatnieki un veiksmīgi tirgotāji. Bet par to izstādē!

Komentāri