Berries

Cilvēki – gaismas avoti

25.06.2012 | Ināra Silvāne
First_page__oms1601

Baložu pilsētas bibliotēkā apskatāma rakstnieces un dramaturģes Ilzes Indrānes darbu izstāde.

Jāņu priekšvakarā rakstniece saņēma Triju Zvaigžņu ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūrā un izcilu radošā mūža ieguldījumu mūsdienu latviešu literatūras attīstībā.

Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīna Jātniece, dzimusi 1927.gada 23.aprīlī Lazdonas pagasta “Ciskānos” kalpu ģimenē. Visu dzīvi nodzīvojusi Madonas pusē, šobrīd dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”. Mācījusies pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā (1935. – 1941.), kas atradās skaistā vietā, Kāla ezera krastā. Dabas ainas jau bērnībā rosināja gan dzejas, gan citu sacerējumu rakstīšanu. No 1941. līdz 1946.gadam mācījusies Madonas ģimnāzijā.

No 1948. – 1951.gadam I.Indrāne studējusi Rīgas Pedagoģiskajā Institūtā latviešu literatūras nodaļā. No 1948.gada strādājusi Kusas pamatskolā par direktori. Saņēmusi ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi, bet atbrīvota no darba par nepakļaušanos valdošās iekārtas politiskajām prasībām (1956.gadā). No 1956. līdz 1967.gadam strādājusi Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi, vadījusi skolēnu dramatisko pulciņu.

1961.gadā Ilze Indrāne uzņemta Rakstnieku Savienībā. 1963.gadā izdots romāns ”Lazdu laipa”, 1966.gadā seko romāns “Cepure ar kastaņiem”, kas  tēlo pēckara laika lauku dzīves postu un veltīgās cerības. 1971.gadā izdots romāns “Ūdensnesējs”, kas 1975.gadā ekranizēts ar nosaukumu “Liktenim spītējot”. Garstāstā “Anemone” 1974.gadā attēloti autobiogrāfiski motīvi ģimenē, bērnībā, Vestienas skolā, vecāku un skolotāju raksturojumi. 1980.g. izdots romāns “Aisma” vēstuļu formā ar modernisma iezīmēm stilā, asociāciju plūsmu, iekšējā monologa un zemtekstu izmantošanu.

1974.gadā I. Indrānei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums. Romāns “Zemesvēzi dzirdēt” izdots 1984.gadā un saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju un Eduarda Veidenbauma prēmiju par lauku dzīves tēlojumu laikmetu griežos.

Atmodas laikā rakstniece piedalījusies Tautas Frontes Madonas nodaļas dibināšanā, runājusi, rakstījusi publicistiskus rakstus par jaunās Latvijas ideāliem un realitāti.

1995. gadā uzrakstījusi romānu “Putnu stunda”, par ko saņēmusi žurnāla “Karogs” un Raimonda Gerkena prēmiju.

Foto no prezident.lv

Komentāri