Berries

Režisors Jānis Ābele viesosies Baložu KN ar jauno filmu "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" otrdien, 19.februārī plkst. 19.30

15.02.2019 | Ilze Reinholce
First_page_19_02.plakats_jpg

Jaunā režisora Jāņa Ābeles debijas filma "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" (Latvijas un Francijas kopprojekts) ceļu pie skatītājiem uzsāka 1.februārī.

Baložu kultūras namā jauno filmu varēs noskatīties otrdien, 19. februārī  plkst. 19.30, piem tam, Baložu iedzīvotājiem būs iespēja klātienē satikties un uzklausīt filmas režisoru JĀNI ĀBELI.

Filmas stāsts ir par diviem latviešu jauniešiem, kuri sastopas Francijas dienvidos. Viņš studē restaurāciju, viņa - jau sen apmetusies uz dzīvi Marseļā, strādā frizētavā un, tas ir ļoti pārsteidzoši, ir vizuāli līdzīga tēlam, ko puisis atsedz kādas baznīcas altārgleznas apakšslānī. Pēc īsā romāna Francijā, Leo atgriežas Latvijā un jau atkal satiek Annu, kura ir atgriezusies, par spīti sarežģītajām attiecībām ar Rīgu. Viņu mīlestība uzplaukst, tomēr - jo tuvāk viņi viens otru pielaiž, jo Anna šķiet neaizsniedzamāka. Galvenajās lomās ir divi jaunie Latvijas aktieri - Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris) un Jana Herbsta (Rīgas Krievu teātris).

Jāņa Ābeles debijas filma 7 miljardi gadu pirms pasaules gala Latvijā bija skatāma Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) 2018. gada konkursa programmā un tika izrādīta vienā izpārdotā seansā, festivālā filma saņēma festivāla skatītāju simpātiju balvu. Savukārt 5. decembrī Francijas pilsētā Ēksanprovansā festivāla Tous Courts ietvaros notika filmas pirmizrāde Francijā.

Filma 7 miljardi gadu pirms pasaules gala patiesībā neplānoti iespraukusies Jāņa Ābeles radošajos plānos, jo uzreiz pēc Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās režijas maģistrantūras studiju programmas absolvēšanas viņš pats izdomājis sev pirmo lielo projektu - veidot spēlfilmu pēc Jāņa Joņeva romāna Jelgava’94 motīviem. Taču dzīve ieviesusi korekcijas, precīzāk gan - balva un tās nosacījumi. Jaunā režisora diplomdarba filma Augstāk par zemi, kas LKA pasniedzēju vērtējumā bijusi beigu galā, saņēmusi Grand Prix 33. starptautiskajā Ēksanprovansas (AixenProvence) īsfilmu festivālā Tous Courts (Francija, 2015), un balva tika izsniegta «graudā», proti, tika garantēts atbalsts filmas tehniskajam nodrošinājumam, finansēta iespēja piecas dienas filmēt šajā pašā reģionā. To negribējies laist garām, un režisors ātri rakstījis scenāriju, un, lai gan ideja par šādu filmu bijusi jau kādu laiku, tieši balva bija pamudinājums ķerties klāt idejas realizēšanai, arī rakstīt pieteikumu finansējuma saņemšanai Latvijā.

Balvas nosacījumi ietekmējuši arī jaunās filmas norises vietu - trešā daļa filmas darbības norit Francijas dienvidos, Marseļā. «Tādējādi ideja par nepieradināmo meiteni, kas visu laiku bēg projām, izgāja ārpus Latvijas mērogiem, galu galā - šobrīd pasaule ir vaļā, kāpēc gan viņa nevar jau būt aizbēgusi uz Franciju? Iespējams, ka tas pat nav filmā redzams, bet filmas iedvesmas fāzē tam, ka daļa filmas darbības norisinās Marseļā, bija būtiska nozīme,» saka Jānis Ābele. Kā zināms, Francijas otra lielākā pilsēta Marseļa atrodas Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas. Un šī pilsēta asociējas ar mistrālu - aukstu ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas galvenokārt pavasarī pūš Ronas ielejā, un bieži vien tas ir tik stiprs, ka var izraut kokus ar visām saknēm. «Šis fakts man bija iedvesmojošs, domājot par filmas galveno varoni - ka viņa ir kā neparedzamais mistrāla vējš,» atzīst režisors. «No citas puses - Marseļa, vecākā Francijas pilsēta, ir brīnišķīga ar to, ka ir ļoti skaista pilsēta Vidusjūras krastā, vienlaikus tajā ir liels skarbums - tā ir viena no nabadzīgākajām un kriminogēnākajām Francijas pilsētām. Asociatīvā līmenī - Latvija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kur ir gan ļoti bagāti, gan ļoti nabagi cilvēki, kur nav izteikta vidusslāņa; nevienā Rietumeiropas pilsētā neesmu redzējis tik daudz ubagu. Tomēr viss iepriekš teiktais nav redzams filmā, tajā vispār nav nekādu pārdomu par sociālo situāciju, bet man kā režisoram tas noteikti nostrādāja iedvesmas līmenī. Un mīlasstāstā jau ir svarīgi nepārcukurot fonu.»

Mēdz teikt, ka jaunie režisori savu pirmo filmu veido par to, ko paši vislabāk pazīst, un Jānis Ābele tam piekrīt, lai gan uzreiz atceras citu viedokli - ka režisoram filmas vajag veidot par to, ko viņš pats vismazāk zina, jo līdz ar filmas veidošanu nākas izzināt līdz tam nezināmo. «Par filmā 7 miljardi gadu pirms pasaules gala skartajām tēmām esmu ļoti daudz domājis, tas gan ir patiesība,» nosaka Jānis Ābele.

Jaunā režisora pirmā pilnmetrāžas spēlfilma pārstāv Latvijas kinematogrāfā ne pārāk bieži sastopamo melodrāmas - jeb kā to dēvē pats režisors - mīlasdrāmas žanru, kurš arvien ir vilinošs daudziem kino skatītājiem. «Ja nerunā par mīlasstāstu līnijām latviešu filmās, tad uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt filmas - tīrus mīlasstāstus. Varbūt latvieši kautrējas no atklātām runām par jūtām,» uzskata režisors.


Jānis ĀBELE

• Kinorežisors

• Dzimis 1990. gada 24. jūlijā, Rīgā

• Mācījies Rīgas 49. vidusskolā (1997-2006), absolvējis Āgenskalna ģimnāziju (2009), Latvijas Universitāti (Vēstures un filozofijas fakultāti, humanitāro zinātņu bakalaura grāds filozofijā, 2012), Latvija Kultūras akadēmiju (Audiovizuālās režijas maģistrantūras studiju programma, maģistra grāds mākslās, 2014)

• Filmogrāfija: Septiņi miljardi gadu pirms pasaules gala (arī scenārija autors, 2018), Augstāk par zemi (arī scenārija autors, LKA maģistrantūras diplomdarba īsfilma)

• Filma Septiņi miljardi gadu pirms pasaules gala saņēmusi skatītāju simpātiju balvu Riga IFF 2018 (bija iekļauta arī festivāla oficiālajā konkursa programmā)

• Filma Augstāk par zemi saņēmusi Grand Prix starptautiskajā konkursa programmā 33. starptautiskajā Ēksanprovansas īsfilmu festivālā Tous Courts (Francija, 2015), nominācija labākās īsfilmas kategorijā lielākajā Eiropas studentu filmfestivālā Sehsüchte Bābelsbergā (2016), nominācija Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kategorijā Labākā studentu filma 2014. gadā u.c.

• Šobrīd strādā pie pilnmetrāžas spēlfilmas Jelgava’94

команетарии